bucinator
Latin
Alternative forms
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /buː.kiˈnaː.tor/, [buːkɪˈnäːt̪ɔr]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /bu.t͡ʃiˈna.tor/, [but͡ʃiˈnäːt̪or]
Noun
būcinātor m (genitive būcinātōris, feminine būcinātrīx); third declension
Inflection
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | būcinātor | būcinātōrēs |
| Genitive | būcinātōris | būcinātōrum |
| Dative | būcinātōrī | būcinātōribus |
| Accusative | būcinātōrem | būcinātōrēs |
| Ablative | būcinātōre | būcinātōribus |
| Vocative | būcinātor | būcinātōrēs |
References
- “bucinator”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.