atstāstīt

From at- +‎ stāstīt (“to tell, to narrate”).

• IPA^(key): [atstâːstîːt]

• Audio (Riga)

  (file)

atstāstīt (transitive, 3rd conjugation, present atstāstu, atstāsti, atstāsta, past atstāstīju)

1. to retell, to recount, to report (to put in one's own words the contents of a text, presentation, conversation, etc.)

   atstāstīt sarunu ― to retell a conversation

   atstāstīt dzirdēto referātu ― to retell a presentation (that one has) heard

   atstāstīt izlasītās grāmatas saturu ― to retelll the contents of a book (that one has) read

   uz ielas dzirdēto šinī brīdī atstāstīt bija neiespējami ― it was impossible to retell, report in this moment what was heard on the streets

   katru viņa vārdu klātesošie uztvēra ar lielu uzmanību, lai vēlāk varētu atstāstīt saviem biedriem, ko teicis Vladimirs Iļjičs ― those who were present received every one of his words with great attention, so that they would later be able to retell their friends what Vladimirs Iļjičs had said

• atstāstījums

• astāsts