adordinatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of adōrdinō
Participle
adōrdinātus (feminine adōrdināta, neuter adōrdinātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | adōrdinātus | adōrdināta | adōrdinātum | adōrdinātī | adōrdinātae | adōrdināta | |
| Genitive | adōrdinātī | adōrdinātae | adōrdinātī | adōrdinātōrum | adōrdinātārum | adōrdinātōrum | |
| Dative | adōrdinātō | adōrdinātō | adōrdinātīs | ||||
| Accusative | adōrdinātum | adōrdinātam | adōrdinātum | adōrdinātōs | adōrdinātās | adōrdināta | |
| Ablative | adōrdinātō | adōrdinātā | adōrdinātō | adōrdinātīs | |||
| Vocative | adōrdināte | adōrdināta | adōrdinātum | adōrdinātī | adōrdinātae | adōrdināta | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.