abitens

Latin

Etymology

Present participle of ābītō

Participle

ābītēns m or f or n (genitive ābītentis); third declension

  1. departing

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative ābītēns ābītēns ābītentēs ābītentia
Genitive ābītentis ābītentis ābītentium ābītentium
Dative ābītentī ābītentī ābītentibus ābītentibus
Accusative ābītentem ābītēns ābītentēs, ābītentīs ābītentia
Ablative ābītente, ābītentī1 ābītente, ābītentī1 ābītentibus ābītentibus
Vocative ābītēns ābītēns ābītentēs ābītentia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.