λυπηρός

Ancient Greek

Etymology

From λῡπέω (lūpéō, “to grieve”) +‎ -ρός (-rós). Compare also λῡπρός (lūprós).

Pronunciation

(5^th BCE Attic) IPA^(key): /lyː.pɛː.rós/
(1^st CE Egyptian) IPA^(key): /ly.pe̝ˈros/
(4^th CE Koine) IPA^(key): /ly.piˈros/
(10^th CE Byzantine) IPA^(key): /ly.piˈros/
(15^th CE Constantinopolitan) IPA^(key): /li.piˈros/

Adjective

λῡπηρός • (lūpērós) m (feminine λῡπηρᾱ́, neuter λῡπηρόν); first/second declension

painful, distressing
causing sorrow or pain, troublesome, vexatious, offensive

Inflection

First and second declension of λῡπηρός; λῡπηρᾱ́; λῡπηρόν (Attic)

Number	Singular			Dual			Plural
Case/Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	λῡπηρός lūpērós	λῡπηρᾱ́ lūpērā́	λῡπηρόν lūpērón	λῡπηρώ lūpērṓ	λῡπηρᾱ́ lūpērā́	λῡπηρώ lūpērṓ	λῡπηροί lūpēroí	λῡπηραί lūpēraí	λῡπηρᾰ́ lūpērá
Genitive	λῡπηροῦ lūpēroû	λῡπηρᾶς lūpērâs	λῡπηροῦ lūpēroû	λῡπηροῖν lūpēroîn	λῡπηραῖν lūpēraîn	λῡπηροῖν lūpēroîn	λῡπηρῶν lūpērôn	λῡπηρῶν lūpērôn	λῡπηρῶν lūpērôn
Dative	λῡπηρῷ lūpērôi	λῡπηρᾷ lūpērâi	λῡπηρῷ lūpērôi	λῡπηροῖν lūpēroîn	λῡπηραῖν lūpēraîn	λῡπηροῖν lūpēroîn	λῡπηροῖς lūpēroîs	λῡπηραῖς lūpēraîs	λῡπηροῖς lūpēroîs
Accusative	λῡπηρόν lūpērón	λῡπηρᾱ́ν lūpērā́n	λῡπηρόν lūpērón	λῡπηρώ lūpērṓ	λῡπηρᾱ́ lūpērā́	λῡπηρώ lūpērṓ	λῡπηρούς lūpēroús	λῡπηρᾱ́ς lūpērā́s	λῡπηρᾰ́ lūpērá
Vocative	λῡπηρέ lūpēré	λῡπηρᾱ́ lūpērā́	λῡπηρόν lūpērón	λῡπηρώ lūpērṓ	λῡπηρᾱ́ lūpērā́	λῡπηρώ lūpērṓ	λῡπηροί lūpēroí	λῡπηραί lūpēraí	λῡπηρᾰ́ lūpērá
Derived forms	Adverb			Comparative			Superlative
Derived forms	λῡπηρῶς lūpērôs			λῡπηρότερος lūpēróteros			λῡπηρότᾰτος lūpērótatos
Notes:	This table gives Attic inflectional endings. For declension in other dialects, see Appendix:Ancient Greek dialectal declension.